|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atklāsme | | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad domas aizslīd nebūtībā
Kad saule pazūd aiz apvāršņa
Kad acīs parādas asaras
Kad galva bezspēcīgi nolaižas
Kad skatiens atduras zemē
Kad vējš noglāsta vaigu
Kad jūti kā vējš atņem tev asaru
Kad sirds važis tiek saņemtas ciešāk
Kad šķiet, ka viss ir zudis
Kad šķiet, ka esi kļuvis neredzams
Kad tukšums eksistē tavā vietā, bet
Tieši tad kāds cieši satver tavu roku,
Un maigus čukstus tev saka
Tad tu atskārt, ka tu ESI-TU DZĪVO!
Un blakus ir cilvēki, kuri visgrūtākajos mirkļos cieši staver tavu roku,
ieskatas dziļi acīs un čukst vārdus:
"Atver acis un apzinies to ko redzi un jūti" (07.07.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 15945
Kopā:8881886
|
| |
| |
|