|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sēžot | Komentāri (14)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžot mokošā kapa klusumā,
Redzēt mīļoto cilvēku
Mēmi lūkojamies tukšumā,
Ir auksti...
Bet tavas plaukstas,
Kas vienmēr mani tik maigi skar,
Šodien klusē...
Gribās kliegt, gribās runāt,
Kaut muļķības, bet pārtraukt
Šo debesu un zemes sazvērestību,
Bet nenāk pār lūpām ne vārdiņš...
Šeit vainīgs nav neviens..
Bet tie ir tikai mirkļi,
Kurus vērts ir izturēt un aizmirst.
Un jau pēc mirkļa,
Redzēt tavas smaidošās acis,
Kas tagad mīļi lūkojas manī,
Ne aklā tukšumā...
Un atkal varu būt laimīga,
Laimīga par to likteņa dāsnumu,
Kas man devis tevi...
(29.07.2005) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4226
Kopā:8887045
|
| |
| |
|
Autori
