|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 100 un 1 | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar tevi simtreiz izrunājis lietas,
Ko nedomāji, nezināji tu,
Bet vienmēr nenobeidzis stāstus,
Jo dikti švaki jūtu loģiku.
Cik vienkārši ir it kā domās saprast,
Bet vārdiem vietas nav, tie klusu stāv,
Tie varenie, tie varenāki ir kā domas,
Kas muļķa filosofam prātu klusu maļ.
Kā vārdu saki, tas ir atkarīgs no dvesmas,
Tas skan, bet spēj tik daudz ko padarīt.
Vai saki to no prieka sviesta prāta,
Vai arī mulsis, neziņās, un apjucis.
Ir vārdam simtiem krāsu, traku veidu,
Ik katrs savu variāciju mums dod,
Bet atkal laiks tik iet un uzteic dienu,
Kas vienreiz dota, vairāk neatrod.
Var teikt, ka vārdiem nozīmes nav lielas,
Bet tomēr sviests, lai kuļ to cituviet,
Ir laikam tā, ka nevar visur spēlēt mīmus
Un šarādes un mini mani skriet.
Ar tevi simtreiz izrunājis lietas,
Ko nedomāji, nezināju tu,
Jo domās pastaigājas viņas,
Nav loģikas, kas kaut ko skaidrotu.
29.05.2004. (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8705
Kopā:9042300
|
| |
| |
|