|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par zemenēm un smaidiem | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man bail par šamo trako smaidu,
Kas tā jau ir, bet dubults top,
Kad dzirdu tavu balsi jautru,
Man varavīksnes tiltu jož!
Man bail par šamo trako smaidu,
Kas ausīm pāri pārvilksies,
Cik jocīgi tad izskatīšos,
Kad plastiķis man klāt ķersies!
Ir patīkami dzirdēt brīvu balsi,
Kas rotaļājas, nespringstot!
Vai tas ir tādēļ, ka es brīvi
Pret tevi tiecos, neslēpjot?
Tu saki, zemenes ir salganrūgtas,
Kā pati dzīve? Nešaubos!
Bet tādēļ jau es neatteiktos
No mirkļiem, kas spēj paviļņot!
Tā visa dzīve augšup lejup,
Bet, kad ir kritumi, tad sūri klājas!
Ik katrs rūgtums beidzas, ceļot,
Ik katrs nazis kādam rokā griezis!
Vairs nebaidos no trakā smaida!
Tik baudu, brīnos, kā tas dubultojas,
Ja pāršausies tas pāri manām ausīm,
Tam plastiķis ir domāts, būs tam algas! :)
14.07.2004 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8683
Kopā:9042278
|
| |
| |
|