|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzības miers sūrst | Autors - Koko
| | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skumjas klīst acīs un šūnās,
Laiks iet, velkas un skrien
Man atliek vilkties pakaļ
Es skrienu pakaļ tramvajam,
Kāpēc? Es nezinu, bet daru
Stulbi-mehānisms vada,
Bet sirds klusē
Tik tupi, tik skumji
Tik bezgalīgi neizsakāmi
Neizteiksme slēpj sāpi?
Nē ,vienaldzība mieru, kas ir..
Kas ir manī,
Zudusī mana dvēsele
Norakta manas māsas smilšukastē
Vai man iet meklēt? Rakņāties?
Nav vajadzība ,jo skumjas
Nosaka man pie stila nedarīt to,
Es neiešu, es neuzzināšu
Varbūt tā labāk, bet varbūt
(18.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2796
Kopā:8893283
|
| |
| |
|
Autori
