|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Draugam | Autors - ivi
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atnāca viņš un,
Un laikam jāliek daudzpunkte?
Pienāktos, esmu pelnījis,
Ka vairāk nesauc mani vārdā.
Savā egoismā iebruku,
Iebruku pats savos cietokšņos.
Skaldīju citus, lai gan pelnīti,
Tomēr bija jāklusē.
Muļķis biju, muļķis esmu,
Bet lai piedod man „svētie”,
Es neklusēšu arī turpmāk,
Gribu iecirst taisnību acīs.
„Bija labi, līdz atnāca viņš”!
No tevis es negaidīju,
Tevi es neaiztiku, bet tieši tu
Izteici vārdus, kas sāp visvairāk.
Piedod, ja uzkāpu uz varžacīm!
Piedod, ja nesapratu un aizskāru tevi!
Piedod, ka vēlējos tev to labāko!
Piedod, ka mēs vairs neesam uz tu!
Piedod tu man,
Jo to visu tev
Es piedod nespēšu.
Dzīvosim skaļā klusumā!
(05.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4243
Kopā:8887062
|
| |
| |
|
Autori
