|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Akmens | Autors - Rupeklis
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es sēžu, bet seja kā akmens ciets,
Man dvēsele vārās,
Bet mutē ir miets.
Viscietākais akmens reiz saplaisā tas,
No aukstuma, karstuma, no bezjūtības.
Es pelēks, es zemē, es iegrimis,
Bet pāri man redzams ir apvārsnis.
Nāks Dauka, nāks Dullais,
Tas mani glābs,
Tas dvēselē stiprs, kaut fiziski “slābs”.
Tā kopā mēs abi,
Es muskuļots, ciets,
Un Dauka uz apvārsni,
Skatiens tam liegs.
Ja dvēsele cieta,
Tad beigas ir, vakars.
Ja dvēsele ir,
Tik tad dzīvei sakars.
(07.01.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4226
Kopā:8887045
|
| |
| |
|
Autori
