|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es piederu sev! | Autors - Dziedātāja
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neaiztiec manus spārnus,
Nē, pat nepieskaries tiem!
Tu aptraipīsi tos ar savu tukšumu,
Un es vairs nespēšu lidot.
Nesaki vairs ne vārda,
Pat nemēģini čukstēt!
Tu nespēsi man aizliegt dzīvot un lidot!
Ļauj man, laid mani, neturi!!!
Ļauj man izplest baltos spārnus!
Tu nedzirdi, kā sauc mani tāles?
Un tā krītošā zvaigzne sauc, lai ķeru!
Tur pie tās spožās gaismas skan mana dziesma!
(25.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4533
Kopā:8887352
|
| |
| |
|
Autori
