|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atnāc! | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es aizbultēju durvis
un gaidu tevi ciemos.
Atnāc! Atnāc! Atnāc!
Kad gribi-
šodien, rīt,
divpadsmitos vai vienos.
Es aizbultēju durvis
un gaidu tevi ciemos.
Tu neatnāc ne šodien,
ne rīt,
ne divpadsmitos,
ne vienos.
Es ilgu mezglos sapinos,
es ilgu mezglos sienos.
Man aizbultētas durvis,
un es gaidu tevi ciemos.
Es gaidīt tiešām protu,
kaut ilgu mezglos pīta smoku.
Ak, ļauj man pabūt
kaut sapņa desmitdaļā.
Man aizbultētas durvis,
bet logs ir vaļā.
(26.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3171
Kopā:8885990
|
| |
| |
|
Autori
