|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Būt pašam, bet mīlētam.....kā? | Autors - Lāsma Feldmane
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reizēm tu nedomā kā būtu skaistāk,
Reizēm vienalga ir itin viss!
Reizēm tu vienkārši gribi kliegt,
Lai būtu tas sapnis, kas pagājis.
Ja vienkārši brīvs tu gribi justies,
Ja dari jebko, lai panāktu to.
Bet esot brīvs tu paliec viens,
Un nav kam sniegt sirdi- tikko atrasto.
Līdz šim bija būris, kas lika ciest.
Tad viss, ko vēlējies- aizlidot.
Bet nu, kad nākas par šo visu spriest,
Vairs negribas pilnīgi itneko!
Kā labāk, vai principus rūpīgi apslēpt
Un vismaz starp cilvēkiem vienmēr būt?
Vai savu nostāju beidzot aptvert,
Bet pašās beigās vientuļai kļūt?...
(27.02.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
