|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves mokas | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kas gan dzīvei ļauj mūs mocīt,
Ja ne ļaudis, paši, mēs?
Paši lūdzam lauzt un locīt
Mūsu kaulus, smadzenes.
Tā kā slavens mikroķirurgs
Uzvelk baltus cimdus tā
Un zem saules zvaigžņu maskas
Rok jau kapu klusībā.
Stulbi smaidot, rokām mājot,
Kājām dipot, sirdij drebot.
Paciešam šīs dzīves mokas,
Paši nemaz nenojaušot,
Nezinot, ka kādu dienu
Noraus dzīve zvaigžņu masku
Un zem viņas atklāsies
Īstais viņas vaigs ar rētām
Un ar strutojošām vātīm.
Kas gan dzīvei rētas cirta,
Grumbas vilka, ja ne mēs?
Paši savā vientiesībā
Rokam savas kapenes.
17.03.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
