|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai tu? | Autors - The Everlasting
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šķiet, tu mani īsti nesaprati.
Kad es gāju pa to netīro Maskavas ielu un skatījos tev pretī,
Tas nebija tikai tāpēc, lai apjaustu, cik īstenībā bērnišķīgs tu vari būt.
Man, protams, prieks, ka vari gardi pasmieties.
Dzīvesprieks jau pagarina dzīvi.
Tikai... jā.
Izsmieties no sirds par mani varēji.
Laikam esmu slogs tev.
Tā ka iešu.
Viena pati atkal pa to sasodīto ielu!
Gaidot kādu ideālu kārtējo, cerot, ka tāds sastapsies.
Var jau būt vienai, pie vientulības esmu vairāk pieradusi pat
Nekā pie savienības.
Jūtu, kā mana elpa saraujas.
Katra minūte šķiet nejēdzīga, ja nav kāda, toties laiks... tas steidzas daudz, daudz lēnāk.
Un toties nekaunoties varu pati sev teikt: “Kā man patīk sniega pārslas, krītošās uz trotuāra!”
Ja būtu starp tām viena īstā, es to noteikti noķertu.
(08.03.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4240
Kopā:8887059
|
| |
| |
|
Autori
