|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neprāts tavs un mans | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pat to nenojaut, kā mīlu es pastaigāties pa peļķēm,
Tas laikam izklausās komiski.
Un tici- mani sapņi ir visai kosmiski.
Es vēlos kā lietus atvēsināt tavu prātu
Un kaut reizi savā mūžā izjust to līdz sātam.
Kaut reizi izdzīvot līdz ārprātam.
Kaut brīdi sajust kaut ko, kas aptumšotu manu sapratni un liktu justies savādāk.
Es lēkāju pa peļķēm, līdz netīras kā dubļains sniegs kļūst manas baltās zeķes.
Sekas?
Seku nav, ir tikai nošmulētas zeķes un smaids līdz ausīm.
Es ticu tev, tu man atļausi
Būt trakai.
(08.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2369
Kopā:8885188
|
| |
| |
|
Autori
