|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēlme | Autors - Aija Gasone
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gribu iznomāt sev jaunu dzīvi
Un izmest veco atkritumos.
Vējš ir aplauzis manus nedrošos spārnus –
Nu es vairs nevaru pacelties no zemes.
Un sirdi māc neizsakāmas ilgas,
Tās pārņem visu miesu un apsedz
Kā bieza, pūkaina sniega kārta.
Es nezinu, kam ticēt, kāpēc...
Es skumstu.
Un nav vairs nozīmes tam, kas bijis,
Ja neuzticos,
Ja ir bail.
Katram ir tiesības uz otru iespēju,
Bet daži to neļauj,
Ļau tai aizlidot debesīs uz neatgriešanos.
Es lūdzu piedošanu sev
Par to, ko sev nodaru.
Gribas, lai sāpes beidzas,
Lai sirds piedod,
Lai sākas kas jauns un patstāvīgs...
Be tas laikam kārtējais sapnis...
(17.04.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 9954
Kopā:8875895
|
| |
| |
|
Autori
