|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēness gaisma | Autors - Arturs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Fatāliskās domu sveves dziest
Nebūtības pilsdrupās.
Maza meitene baltā kleitā
Manā logā mirdz
Pēdējo reizi ar sauli.
Mēness gaisma nobūra mani.
Manas dūres skalda ciešanas ik nakti,
Domās kāpņu labirinti krīt,
Sapņiem saulē ietriecot bultu,
Mēness gaisma atrod mani,
Apskauj un hipnotizē.
Tā ir mans sargs, mana apsēstība,
Baltas čībiņas un grāmata melnā,
Izklaide un lāsts simtiem gadu garumā
Ilūziju spēcīgu rada,
Graujot starpsienu būtību,
Kas ir vienīgais aizsegs, vienīga ēna,
Kur paslēpties no mēnesstariem.
Nodzisa sveces, izbeidzas tinte,
Bet mēness gaisma turpina dzīvot. (24.05.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4238
Kopā:8887057
|
| |
| |
|