|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs no savas puses | | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rozā saulriets spēlējas koku lapotnēs.
Un tās klanās, kļūdamas drūmi melnas.
Pār mūsu soļiem un ēnām
Suņu balsis liecas.
Ausīs triecas un triecas, un triecas!
Bet mēs izliekamies,
Ka tas uz mums neattiecas.
Dūmi ap tavu skaisto seju.
Tā mēs atradām krēslā savu ceļu.
Ne gluži īsto, ne neīsto.
Mūsējo.
Starp koku zariem un pelnu traukiem.
Vasaras pļavām un baltiem ziemas laukiem.
Patiesība kā horizonts.
Katram no savas puses.
Mēs atradām krēslā savu ceļu.
Katram no savas puses.
Caur sniegotām ziemām un ziedošām vasarām.
Pretī patiesībai,
Kā horizontam gājām.
Katrs no savas puses,
Lai atkal satiktos mūsu rudenī.
(26.06.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3317
Kopā:8893804
|
| |
| |
|