|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Svešais | Autors - Alienz
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš vēroja pēdējo saulrietu
Un skaitīja lietus lāses.
Viņu neuztrauca, ka viņu apsmies,
Bet izsmēja arī viņa sāpes.
Viņš vienmēr izlikās mierīgs,
Til ilgi, cik spēja to nest,
Bet tomēr viņu spēja pievilt
Un viņš norobežojās no pasaules.
Kad reiz kāda sauca viņa vārdu,
Viņš atsaucās un teica, ka sāp,
Bet viņa smējās un ķiķināja
Un viņš saprata, ka labāk būtu bijis nerunāt.
Un tā viņš vēl tagad kusē.
Klusē, līdz kamēr plīst.
Nemeklējiet svešo šajā pusē -
Viņš guļ tur, kur asaru lietus līst.
(17.08.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
