 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Mēs dzirksteles |
| Mēs dzirksteles no milzu ugunskura, Kas pašas ieslēdz sevi matērijā, Tik blīvā, ka zūd dzīvei harmonija, Un plūdmaiņām pat sveša paliek spura. Ir tālu lēkušas šīs Dieva dzirkstis, Jo sevi Viņā nemaz neatminam, Ar ietiepīgu spītību ik nāvi Ik sīkā mūžiņā caur bailēm pinam. Bet dzirkstelēm laiks pagriezties pret mājām, Uz pārnākšanu pirmsākumā savā, Kā bišu pulki atkal saskrien dravā, Kā jūras viļņi izšķīst tev pie kājām. Lai redzīga top trešā acs un veras Šai mūžībā, kur gadu simti peras. Lai atceries, ko citi neatceras: Gars ķermeņos kā zeltā sevi mēra… |
| (26.06.2026) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |