Vārdi kā no ložmetēja nāca
Un it visu savā ceļā grāva,
Trauki no plaukta laukā krita,
Un To lauskas uz grīdas
veidoja it kā pilsdrupas.
Viņš laikam kaut ko apdomāja,
Uzlika uz viņas pleca roku,
pagrieza pret sevi un teica:
- Varbūt beidzot pietiek šo moku!
Viņi saņēmās un aizgāja
Pakausīties smago metālu un roku,
Lai nav vairs jāpaceļ
Balsi un roku vienam pret otru. |