Kā jau sapņotājiem pienākas.
Pasakās dzīvojam.
Pasakās mirsim.
Izlija smaržas.
Izplūda tinte.
Sajucis nu mūsu stāsts.
Par nelaimi-
Autori vēl salasāmi,
Slavējami un nosodāmi.
Tu neatbildi.
Tev patīk klusēt.
Nav spēka atdzīties,
Var tikai tavā klēpī dusēt.
Ik rīts mūs savādākus ceļ.
Ik vienaldzīgs vārds tukšākus smeļ.
Varbūt tāpēc tev patīk klusēt
Un es nevaru atdzīties.
Mums ir mūsu pasaka
Un mēs varam tajā rāmi dusēt.
|