|
|
|
|
|
|
|
| | Kā jau pienākas | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā jau sapņotājiem pienākas.
Pasakās dzīvojam.
Pasakās mirsim.
Izlija smaržas.
Izplūda tinte.
Sajucis nu mūsu stāsts.
Par nelaimi-
Autori vēl salasāmi,
Slavējami un nosodāmi.
Tu neatbildi.
Tev patīk klusēt.
Nav spēka atdzīties,
Var tikai tavā klēpī dusēt.
Ik rīts mūs savādākus ceļ.
Ik vienaldzīgs vārds tukšākus smeļ.
Varbūt tāpēc tev patīk klusēt
Un es nevaru atdzīties.
Mums ir mūsu pasaka
Un mēs varam tajā rāmi dusēt.
(23.10.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2596
Kopā:6429694
|
|
|
|