|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā jau pienākas | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā jau sapņotājiem pienākas.
Pasakās dzīvojam.
Pasakās mirsim.
Izlija smaržas.
Izplūda tinte.
Sajucis nu mūsu stāsts.
Par nelaimi-
Autori vēl salasāmi,
Slavējami un nosodāmi.
Tu neatbildi.
Tev patīk klusēt.
Nav spēka atdzīties,
Var tikai tavā klēpī dusēt.
Ik rīts mūs savādākus ceļ.
Ik vienaldzīgs vārds tukšākus smeļ.
Varbūt tāpēc tev patīk klusēt
Un es nevaru atdzīties.
Mums ir mūsu pasaka
Un mēs varam tajā rāmi dusēt.
(23.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
