 (www.feini.lv) |
| Elīza : Tieši tādēļ nav jēgas |
| ... un atkal iedomu mūris mūžam nesalaužams, neiedragāts stāvēs par spīti visam. Un kā spoža klišeja virs tā mirdzēs vārds "vienaldzība". Pie tā ceļiem būs paplukusī norāde "Patiesās vēlmes un sirds". Tā noplukusi, jo uz to pusi ceļu mēro reti. Ļoti. Pārāk reti. Un iespējams, ka tā ir labi, jo tad gājēju soļi mūri sagrautu līdz pamatiem. Paliktu vien viens vienīgs ķieģelis, kas vēstītu par aizgājušajiem laikiem, par tā varenību un neiedragājamību. Bet gājēju soļi kļūtu aizvien smagāki un drošāki. Aizvien sāpīgāk ieminot ceļu noplukušās norādes virzienā. Tā tie mītu līdz viņu priekšā atkal parādītos mūris. Bet daudz varenāks, neievainojamāks... Tā mūžīgi. Līdz kādu dienu vairs neviens nespētu atrast noplukušo norādi. Pazudusi. Nopostīta. Un nekad to vairs neatrastu. Jo sāp. Ļoti. |
| (18.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |