|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tieši tādēļ nav jēgas | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
... un atkal iedomu mūris mūžam nesalaužams, neiedragāts stāvēs par spīti visam. Un kā spoža klišeja virs tā mirdzēs vārds "vienaldzība". Pie tā ceļiem būs paplukusī norāde "Patiesās vēlmes un sirds". Tā noplukusi, jo uz to pusi ceļu mēro reti. Ļoti. Pārāk reti. Un iespējams, ka tā ir labi, jo tad gājēju soļi mūri sagrautu līdz pamatiem. Paliktu vien viens vienīgs ķieģelis, kas vēstītu par aizgājušajiem laikiem, par tā varenību un neiedragājamību. Bet gājēju soļi kļūtu aizvien smagāki un drošāki. Aizvien sāpīgāk ieminot ceļu noplukušās norādes virzienā. Tā tie mītu līdz viņu priekšā atkal parādītos mūris. Bet daudz varenāks, neievainojamāks... Tā mūžīgi. Līdz kādu dienu vairs neviens nespētu atrast noplukušo norādi. Pazudusi. Nopostīta. Un nekad to vairs neatrastu. Jo sāp. Ļoti.
(18.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2736
Kopā:7306510
|
| |
| |
|
Autori
