|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tieši tādēļ nav jēgas | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
... un atkal iedomu mūris mūžam nesalaužams, neiedragāts stāvēs par spīti visam. Un kā spoža klišeja virs tā mirdzēs vārds "vienaldzība". Pie tā ceļiem būs paplukusī norāde "Patiesās vēlmes un sirds". Tā noplukusi, jo uz to pusi ceļu mēro reti. Ļoti. Pārāk reti. Un iespējams, ka tā ir labi, jo tad gājēju soļi mūri sagrautu līdz pamatiem. Paliktu vien viens vienīgs ķieģelis, kas vēstītu par aizgājušajiem laikiem, par tā varenību un neiedragājamību. Bet gājēju soļi kļūtu aizvien smagāki un drošāki. Aizvien sāpīgāk ieminot ceļu noplukušās norādes virzienā. Tā tie mītu līdz viņu priekšā atkal parādītos mūris. Bet daudz varenāks, neievainojamāks... Tā mūžīgi. Līdz kādu dienu vairs neviens nespētu atrast noplukušo norādi. Pazudusi. Nopostīta. Un nekad to vairs neatrastu. Jo sāp. Ļoti.
(18.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1420
Kopā:6134010
|
| |
| |
|
Autori
