 (www.feini.lv) |
| Linda : Apslēpto dārgumu spēle |
| Putni bija devušies nakts dusā, tikai vējš gar ausīm svilpoja mūsu pazīstamās melodijas. Vilcienu ātrumā tas zaudēja cerību, cerību, ko bija devusi tava sirds. putekļi aizslaucīja mūsu atstātās pēdas, lai neredzu ne es, ne tu, kur doties tālāk, kā meklēt ceļu. Pat naktstārpiņu gaismā viens otru mēs neatrastu. Arī mana un tava sirds ceļu nerādīja. Gar vietējiem bāriem, zaudētām spēļu zālēm lietus ūdens aizskaloja putekļus. Palika tikai dubļos iemīti pēdu nospiedumi. Pēdas sirdī iemini gan tu, gan es. Kopīgi mēs bradājām viens pa otra sirdīm. Nogurums. mēs gaidījām viens otru uz trepītēm Bet kārdinājums sauca. Sauca mūs atpakaļ uz sākumu. Tik tālumā novīdēja cilvēks sarkanā cepurē un šķietami sarkanos zābakos. Es aizgāju. Paliki tikai tu. Uz paralēlo sliežu ceļa. Turpat, sākumā, tālāk neticis. |
| (22.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |