|
|
|
|
|
|
|
| | Apslēpto dārgumu spēle | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Putni bija devušies nakts dusā,
tikai vējš gar ausīm svilpoja
mūsu pazīstamās melodijas.
Vilcienu ātrumā tas zaudēja cerību,
cerību,
ko bija devusi
tava sirds.
putekļi aizslaucīja
mūsu atstātās pēdas,
lai neredzu ne es,
ne tu,
kur doties tālāk,
kā meklēt ceļu.
Pat naktstārpiņu gaismā
viens otru mēs neatrastu.
Arī mana un
tava sirds ceļu nerādīja.
Gar vietējiem bāriem,
zaudētām spēļu zālēm
lietus ūdens aizskaloja putekļus.
Palika tikai
dubļos iemīti pēdu nospiedumi.
Pēdas sirdī iemini gan tu,
gan es.
Kopīgi mēs bradājām
viens pa otra sirdīm.
Nogurums.
mēs gaidījām viens otru uz trepītēm
Bet kārdinājums sauca.
Sauca mūs atpakaļ uz sākumu.
Tik tālumā novīdēja cilvēks
sarkanā cepurē un šķietami sarkanos zābakos.
Es aizgāju.
Paliki tikai tu.
Uz paralēlo sliežu ceļa.
Turpat,
sākumā,
tālāk neticis. (22.02.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1273
Kopā:6139137
|
|
|
|