 (www.feini.lv) |
| Cinderella : Netverami... nezūdami |
| Debess attēls sīkā rasas lāsē, – kur paliek atspīdums, kad izžūst tā? Un dzīves skaistie mirkļi – kur tie paliek? Es mūža gadus laika upē pludinu, tā neaizsalst nekad, ja karsta sirds, un saltas skumjas siltā straumē zudinu, tur lēkā prieka zivtiņas un smaidi mirdz, pa tiltiem tāli svešinieki pāri iet, bet klusos līčos arī ziemā ūdensrozes zied. Var rožu līcī grimt kā mazā mūžībā un mirkļu virtenes kā baltas krelles līdzi nest, lai tad, kad palikšu es seklumā un prom no upes vedējs atnāks vest, šīs trauslās rotas manu stāvu vij un paliek vienīgais, ko atņemt nevar. Man vienmēr būs savs nezūdošu mirkļu dārzs! |
| (06.05.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |