|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Netverami... nezūdami | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Debess attēls sīkā rasas lāsē, –
kur paliek atspīdums, kad izžūst tā?
Un dzīves skaistie mirkļi – kur tie paliek?
Es mūža gadus laika upē pludinu,
tā neaizsalst nekad, ja karsta sirds,
un saltas skumjas siltā straumē zudinu,
tur lēkā prieka zivtiņas un smaidi mirdz,
pa tiltiem tāli svešinieki pāri iet,
bet klusos līčos arī ziemā ūdensrozes zied.
Var rožu līcī grimt kā mazā mūžībā
un mirkļu virtenes kā baltas krelles līdzi nest,
lai tad, kad palikšu es seklumā
un prom no upes vedējs atnāks vest,
šīs trauslās rotas manu stāvu vij
un paliek vienīgais, ko atņemt nevar.
Man vienmēr būs savs nezūdošu mirkļu dārzs!
(06.05.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
