|
|
|
|
|
|
|
| | Mežā | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tāds samtains miers, ko vakars atnesis,
vējš aiztur elpu, laiski vērodams,
kā ugunskura dūmi izaug stāvus debesīs.
Tie iestīdz kuplos egļu zaros
un kokos apvij meža bardu ligzdas,
kur mazie pļāpas saldā miegā dus
un sapnī pikti nočiepstas par svešo smārdu.
Bet debess laipni raugās tūkstoš zvaigžņu acīm
uz cilvēkiem un putniem savā pavēnī,
es veros pretī aizturētu elpu
un visu iegleznoju apziņā ar tinti mūžīgo. (06.05.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2019
Kopā:6424915
|
|
|
|