 (www.feini.lv) |
| Dadzēns : Ejot pa pilnmēness taku |
| Zelta pilnmēness prātu jauc, Domas kā mākoņi debesīs līdzi trauc, Sirds liekas varētu vēja spārniem skriet, Prāts saprātam izlūdzas apturiet. Bet acis mēness ripu tver Un neprātīgi pilnmēness gaismu dzer, Apreibinājies,vairs neatskurbt, Maldīties naktīs un mūžīgi būt, Mākoņos un naksnīgās debesīs kļūt, Paņemt šo nemieru savā sirdī rakt, Šo mēness neprātu zagt un zagt Nekad no pilnmēness takas nenokāpt, Mūžigi slāpstot nenoslāpt. |
| (26.05.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |