|
|
|
|
|
|
|
| | Ejot pa pilnmēness taku | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zelta pilnmēness prātu jauc,
Domas kā mākoņi debesīs līdzi trauc,
Sirds liekas varētu vēja spārniem skriet,
Prāts saprātam izlūdzas apturiet.
Bet acis mēness ripu tver
Un neprātīgi pilnmēness gaismu dzer,
Apreibinājies,vairs neatskurbt,
Maldīties naktīs un mūžīgi būt,
Mākoņos un naksnīgās debesīs kļūt,
Paņemt šo nemieru savā sirdī rakt,
Šo mēness neprātu zagt un zagt
Nekad no pilnmēness takas nenokāpt,
Mūžigi slāpstot nenoslāpt. (26.05.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2029
Kopā:6105657
|
|
|
|