 (www.feini.lv) |
| Zefira : Gaišais zieds |
| Reiz dzīvoja kāds gariņš, Pavisam, pavisam maziņš. Tas visu dzīves noteica Un visus mīlēja. Viņš katru rītu nāca, Un laumiņu sirdis sauca. Tad no visām malām, Pār simtiem tūkstoš salām. Te laumu ziedi plauka, Un gariņš ziedputekšnus slauka. Tad atnāk ezera velns, Ļoti zaļš un pavisam melns. Tad vienmēr sapņi beidzas, Tik putekšņi joprojām beras, Un laumiņu asaras veras Un tūdaļ gariņam kaklā karas. Un katru vakaru nojauna, Mazs gariņš laumiņu sirdis sauc, Tad tikai viena putna spalva, Prom uz nakti trauc. Laumiņas ir gluži kā eņģeļi, un par tām ir vērts rakstīt un pasapņot. Zefira. 08.04.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |