|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaišais zieds | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāds gariņš,
Pavisam, pavisam maziņš.
Tas visu dzīves noteica
Un visus mīlēja.
Viņš katru rītu nāca,
Un laumiņu sirdis sauca.
Tad no visām malām,
Pār simtiem tūkstoš salām.
Te laumu ziedi plauka,
Un gariņš ziedputekšnus slauka.
Tad atnāk ezera velns,
Ļoti zaļš un pavisam melns.
Tad vienmēr sapņi beidzas,
Tik putekšņi joprojām beras,
Un laumiņu asaras veras
Un tūdaļ gariņam kaklā karas.
Un katru vakaru nojauna,
Mazs gariņš laumiņu sirdis sauc,
Tad tikai viena putna spalva,
Prom uz nakti trauc.
Laumiņas ir gluži kā eņģeļi, un par tām ir vērts rakstīt un pasapņot.
Zefira.
08.04.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1641
Kopā:7226448
|
| |
| |
|
Autori
