|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaišais zieds | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāds gariņš,
Pavisam, pavisam maziņš.
Tas visu dzīves noteica
Un visus mīlēja.
Viņš katru rītu nāca,
Un laumiņu sirdis sauca.
Tad no visām malām,
Pār simtiem tūkstoš salām.
Te laumu ziedi plauka,
Un gariņš ziedputekšnus slauka.
Tad atnāk ezera velns,
Ļoti zaļš un pavisam melns.
Tad vienmēr sapņi beidzas,
Tik putekšņi joprojām beras,
Un laumiņu asaras veras
Un tūdaļ gariņam kaklā karas.
Un katru vakaru nojauna,
Mazs gariņš laumiņu sirdis sauc,
Tad tikai viena putna spalva,
Prom uz nakti trauc.
Laumiņas ir gluži kā eņģeļi, un par tām ir vērts rakstīt un pasapņot.
Zefira.
08.04.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1428
Kopā:6640471
|
| |
| |
|
Autori
