Viņa pieskārienā dzīvo tūkstots mazu skudru,
Ja pieskaras – sāk tekāt pa miesu-ne atkauties!
Viņa acīs dzīvo gabaliņš mākoņa malas un arī mazdrusciņ vārāmās sāls.
Uz viņa lūpām ir nedaudz vīnogu sulas,
Bet mutē aizķēries viens kumoss no aizliegtā augļa...
Jā – tā jau varētu apdzejot ilgi...
Iznāks pat serenāde!
Bet nav viss ne nieka tas vērts – tukšums viņam ir sirdī.
23.08.2004 |