|
|
|
|
|
|
|
| | Tūkstots mazu skudru | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa pieskārienā dzīvo tūkstots mazu skudru,
Ja pieskaras – sāk tekāt pa miesu-ne atkauties!
Viņa acīs dzīvo gabaliņš mākoņa malas un arī mazdrusciņ vārāmās sāls.
Uz viņa lūpām ir nedaudz vīnogu sulas,
Bet mutē aizķēries viens kumoss no aizliegtā augļa...
Jā – tā jau varētu apdzejot ilgi...
Iznāks pat serenāde!
Bet nav viss ne nieka tas vērts – tukšums viņam ir sirdī.
23.08.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1670
Kopā:6158252
|
|
|
|