|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dažādības IV | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sajūtu sauli uz skausta
Pašķielēju tev acīs,
Mani aiz mēles kāds rausta – tev kautko traku pateikt!
Uz tavas pelēkās žaketes uzgāzt glāzi piena un kaklasaiti uzmest kļavas zarā!
...Tu jau to nesapratīsi, jo:”...mūsdienās jaunam, progresīvam cilvēkam ir ļoti apdomīgi jāvirzās uz saviem mērķiem un saprātīgi jāatbild par savas rīcības iemesliem...”
bet zini, mīļais?
Es atmetīšu tam visam ar roku!
Novilkšu kurpes, uzkāpšu kokā un pakarāšos tai zarā!
Pēc tam – piemiegšu tev ar aci un ielidošu dzeltenu pieneņu pļavā!
***
Sapinies apmulsums maisās pa kājām,
Neziņa uzglūn no katra stūra.
Aizklājas acis nemiera plaukstām,
Muļķība kož acis sūra,
Kā cigarešu dūmi lētā bārā.
Griba notrulināta un sveša.
Triec savu slinkumu meitiņ ratā – citādi paliksi bešā!
***
Zvaigznes un tavas lūpas tik pilnas.
Klusuma par daudz.
Sirds ir par mazu, lai saspiestu kopā visu to lielumu
Visu to drūzmu.
Sāpīte smaila, kā zebiekstes ilknīts
Piesūkusies pie kājām.
Sapinušās un smagas tās
Nespēj aiztenterēt līdz tuvākajam mākonim.
***
Es gribu, kā rudens lapa
Nolaisties tev uz pieres,
Es gribu, kā lietus lāse
Apmesties tavās skropstās.
Gribu, kā saules zaķis
Iespīdēt tev acīs.
Un kopā ar vēju parotaļāties,
Paraustīt tevi aiz jakas!
Gribu, kā bērns – iekrampēties tev rokā,
Un, kā ragana sajaukt tev prātu.
Gribu nolaisties, kā no gaisa
Un būt tev blakus – iet kopā!
***
Kautkas salūza.
Kautkas būtisks, sen mīļots un veidots, sen zināms un pieņemts.
Kautkas vienkārši pārlūza un krītot zemē šķembas skanēja kā mazi zvaniņi.
Pa vienu no tām lēni ritēja manas un tavas asinis.
Es bradāju basām pēdām pa savas dvēseles lauskām.
Klusējot tu aizver durvis.
23.08.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
