 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Ligita Abramenko |
| Viņš viņai noglāsta sarmotos matus, Viņa viņam glauž vītušu vaigu.. Un sirdis,kas pukst vecīgās krūtīs, Laimē notrīs kā jaunībā. Tiem acu gaisma nav vairs tik asa, Arī zobu baltums nav vairs tik spožs, Bet abu skati tik bezgala mīļi, Veras viens otrā un kvēl. ,,Tu esi mana meitene mīļā, Bet tu mans acuraugs.'' Abiem dzīve nav bijusi viegla, Liektās muguras neganti sāp Un no vecuma dzīslainās rokas, Abu tvērienā mazlietiņ trīc. Daudz gadu ir aizskrējis garām, Daudz rūktuma piedzīvots. Bet mīlu ,vienam pret otru, Tie pratuši nosargāt. |
| (09.08.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |