|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ligita Abramenko | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš viņai noglāsta sarmotos matus,
Viņa viņam glauž vītušu vaigu..
Un sirdis,kas pukst vecīgās krūtīs,
Laimē notrīs kā jaunībā.
Tiem acu gaisma nav vairs tik asa,
Arī zobu baltums nav vairs tik spožs,
Bet abu skati tik bezgala mīļi,
Veras viens otrā un kvēl.
,,Tu esi mana meitene mīļā,
Bet tu mans acuraugs.''
Abiem dzīve nav bijusi viegla,
Liektās muguras neganti sāp
Un no vecuma dzīslainās rokas,
Abu tvērienā mazlietiņ trīc.
Daudz gadu ir aizskrējis garām,
Daudz rūktuma piedzīvots.
Bet mīlu ,vienam pret otru,
Tie pratuši nosargāt.
(09.08.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1859
Kopā:7595927
|
| |
| |
|
Autori
