|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ligita Abramenko | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš viņai noglāsta sarmotos matus,
Viņa viņam glauž vītušu vaigu..
Un sirdis,kas pukst vecīgās krūtīs,
Laimē notrīs kā jaunībā.
Tiem acu gaisma nav vairs tik asa,
Arī zobu baltums nav vairs tik spožs,
Bet abu skati tik bezgala mīļi,
Veras viens otrā un kvēl.
,,Tu esi mana meitene mīļā,
Bet tu mans acuraugs.''
Abiem dzīve nav bijusi viegla,
Liektās muguras neganti sāp
Un no vecuma dzīslainās rokas,
Abu tvērienā mazlietiņ trīc.
Daudz gadu ir aizskrējis garām,
Daudz rūktuma piedzīvots.
Bet mīlu ,vienam pret otru,
Tie pratuši nosargāt.
(09.08.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
