Večiem acis spīd kā runčiem,
Veroties ap jauniem brunčiem,
Mutes čokurojas smaidā,
Pat asariņa pazib vaigā.
Priekā sejas sārtojas
Un kājas tuvāk kātojas,
Bet tad pierēs iegulst rievas
-Mums tak mājās ir jau sievas-
Teikt vien gribas,jā nu dien,
Prātā nāk tik blēņas vien,
Mums jau runču gadi garām,
Tagad jādomā ko darām.
Un tad veči klusi,klusi,
Pagriežas uz māju pusi. |