|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veči | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Večiem acis spīd kā runčiem,
Veroties ap jauniem brunčiem,
Mutes čokurojas smaidā,
Pat asariņa pazib vaigā.
Priekā sejas sārtojas
Un kājas tuvāk kātojas,
Bet tad pierēs iegulst rievas
-Mums tak mājās ir jau sievas-
Teikt vien gribas,jā nu dien,
Prātā nāk tik blēņas vien,
Mums jau runču gadi garām,
Tagad jādomā ko darām.
Un tad veči klusi,klusi,
Pagriežas uz māju pusi.
(02.09.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2428
Kopā:6563761
|
| |
| |
|
Autori
