 (www.feini.lv) |
| Sabīne Špaka : Apzināties. |
| Es zvēru,ka cenšos saprast,bet nespēju. Nepārtraukti sev atkārtoju,ka tā notiek. Prāts to saprot,bet sirds to saprast atsakās. Katru jaunu dienu sev apsolu,ka nepazemošos.. Klusēšu un izlikšos.. Ir tik neiedomājami un neizskaidrojami grūti noturēties- Paklusēt un neizgāzties. Es saprotu- Tas bija tikai mirklis-mirklis no dzīves Bet lai to tagad aizmirstu, Vienkārši atstātu pagātnē- Ir vajadzīgs nezināms laiks.. Bet kas gan ir pagātne? Iepriekšējā dzīve,dzīve pirms šodienas? Ir taču iespēja to mirkli no pagātnes, Pārvērst par tagadni un nākotni. Tikai diemžēl tam ir vajadzīgi divi.. Es viena neko nespēju, Bet es ticu un ticēšu līdz aizmirsīšu. |
| (14.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |