|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apzināties. | Ievietojis: Sabine |
Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zvēru,ka cenšos saprast,bet nespēju.
Nepārtraukti sev atkārtoju,ka tā notiek.
Prāts to saprot,bet sirds to saprast atsakās.
Katru jaunu dienu sev apsolu,ka nepazemošos..
Klusēšu un izlikšos..
Ir tik neiedomājami un neizskaidrojami grūti noturēties-
Paklusēt un neizgāzties.
Es saprotu-
Tas bija tikai mirklis-mirklis no dzīves
Bet lai to tagad aizmirstu,
Vienkārši atstātu pagātnē-
Ir vajadzīgs nezināms laiks..
Bet kas gan ir pagātne?
Iepriekšējā dzīve,dzīve pirms šodienas?
Ir taču iespēja to mirkli no pagātnes,
Pārvērst par tagadni un nākotni.
Tikai diemžēl tam ir vajadzīgi divi..
Es viena neko nespēju,
Bet es ticu un ticēšu līdz aizmirsīšu.
(14.11.2007) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1378
Kopā:6632541
|
| |
| |
|
Autori
