 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : No toreiz līdz šim |
| Tas aizsākās toreiz, kad es vēl nemācēju staigāt, kad tu mani pacēli savās stiprajās rokās un iemācīji lasīt. Sākumā no acīm, tad no sirds, tā es iemācījos lasīt no tevis, tad apguvu grāmatasun iemācījos lasīt citus. Tu man to iemācīji, turot savās stiprajās rokās, kaut arī pats dažreiz juties tik vājš. Tu mani turēji, kad spēru savus pirmos soļus, neļāvi pakrist, bet, kad iemācījos staigāt, tad biji pirmais, kurš devās ar mani skrieties. Tu biji mans balsts toreiz un esi bijis līdz šim, bet šobrīd man gribas tevi balstīt, neļaut pakrist uz dzīves celmiem, iemācīt nolasīt dzīvi no pareizās rindkopas, iemācīt no jauna staigāt nekrītot.. Jo es redzu, ka tu kļūdies.. Vai ļausi man tevi pieturēt, lai nepakrīti, sperot savus pirmos pareizos soļus? neapvainojies, es tikai vēlos, lai mēs abi atkal varam skrieties, kopā un nepaklūpot.. |
| (02.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |