 (www.feini.lv) |
| Vilnis : Par haikas dzimšanu |
| Ejot haikām līdzi laikam, Apaug tās ar krāšņām baikām. Tā vien šķiet,ka samurajam Viss tas bija poverī. Mazgāja viņš savu kaunu, Laižot zarnas toverī. Aizpeld dvēsele no miesas Tā,kā sakura pa dambi. Vai gan var būt tādā brīdī Galvā trohaji un jambi. Pirms vēl sirds tam pārstāj pukstēt, Paspēj viņš trīs rindas čukstēt. Vairāk dzīvot nebij laika. Tā,lūk,radās īsā haika. P.S.Ģeniālas domas raisās, Kad no kauna nomirt taisās! |
| (16.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |