|
|
|
|
|
|
|
| | Par haikas dzimšanu | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ejot haikām līdzi laikam,
Apaug tās ar krāšņām baikām.
Tā vien šķiet,ka samurajam
Viss tas bija poverī.
Mazgāja viņš savu kaunu,
Laižot zarnas toverī.
Aizpeld dvēsele no miesas
Tā,kā sakura pa dambi.
Vai gan var būt tādā brīdī
Galvā trohaji un jambi.
Pirms vēl sirds tam pārstāj pukstēt,
Paspēj viņš trīs rindas čukstēt.
Vairāk dzīvot nebij laika.
Tā,lūk,radās īsā haika.
P.S.Ģeniālas domas raisās,
Kad no kauna nomirt taisās! (16.12.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|