 (www.feini.lv) |
| Vilnis : Par ilgām |
| Es stāvu laukā apsētā, Kā savu ilgu kapsētā. Tas sabradāts un nedīgst graudi. Kā dzīvē-smejies tu vai raudi. Vēl liktens lauku līdzinās Un nelaimi tas spīdzinās. Bet laimi augstu pacels godā, Kā mīlestību-māla podā, Par kuru skaista meiča prasīs, Kad pieceļoties dupsi kasīs. Kaut vilks uz lietu,laiks būs spiedīgs, Bet meičai tomēr bērniņš iedīgs. Jā,tomēr ilgas piepildās- Zels druva laukā apsētā. Vēl dzīvi vajag izdzīvot, Pirms jāsatiekas kapsētā. Un es vēl zārkā negribu. (Kaut pirmklasīgi tapsētā) |
| (27.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |