|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par ilgām | | Ievietojis: Didakts |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es stāvu laukā apsētā,
Kā savu ilgu kapsētā.
Tas sabradāts un nedīgst graudi.
Kā dzīvē-smejies tu vai raudi.
Vēl liktens lauku līdzinās
Un nelaimi tas spīdzinās.
Bet laimi augstu pacels godā,
Kā mīlestību-māla podā,
Par kuru skaista meiča prasīs,
Kad pieceļoties dupsi kasīs.
Kaut vilks uz lietu,laiks būs spiedīgs,
Bet meičai tomēr bērniņš iedīgs.
Jā,tomēr ilgas piepildās-
Zels druva laukā apsētā.
Vēl dzīvi vajag izdzīvot,
Pirms jāsatiekas kapsētā.
Un es vēl zārkā negribu.
(Kaut pirmklasīgi tapsētā)
(27.12.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1167
Kopā:6776924
|
| |
| |
|
Autori
