 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Brīnums |
| Aiztaisu acis un redzu es kalnus, Kuri kā vulkāni klusībā dus. Redzu to sirdis un baiļu acis, Kuras ir iegrimušas aukstajā ledājā.. Aiztaisu acis un redzu es sniegu, Tik pieblīvētu, baltu un liegu. Pieskrienu klāt un paņemu rokās, Bet tas izkūst un paliek kā ūdens dvēseles mokās.. Aiztaisu acis un redzu es tevi, Kā gaišu un viļņotu, reibinošu tēlu. Tik tuvu tu, tik tuvu tu –Mīla atkausēja šo brīnumu.. |
| (27.12.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |