|
|
|
|
|
|
|
| | Brīnums | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiztaisu acis un redzu es kalnus,
Kuri kā vulkāni klusībā dus.
Redzu to sirdis un baiļu acis,
Kuras ir iegrimušas aukstajā ledājā..
Aiztaisu acis un redzu es sniegu,
Tik pieblīvētu, baltu un liegu.
Pieskrienu klāt un paņemu rokās,
Bet tas izkūst un paliek kā ūdens dvēseles mokās..
Aiztaisu acis un redzu es tevi,
Kā gaišu un viļņotu, reibinošu tēlu.
Tik tuvu tu, tik tuvu tu –Mīla atkausēja šo brīnumu.. (27.12.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2265
Kopā:6429363
|
|
|
|