|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Brīnums | | Ievietojis: ArtursM_ |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiztaisu acis un redzu es kalnus,
Kuri kā vulkāni klusībā dus.
Redzu to sirdis un baiļu acis,
Kuras ir iegrimušas aukstajā ledājā..
Aiztaisu acis un redzu es sniegu,
Tik pieblīvētu, baltu un liegu.
Pieskrienu klāt un paņemu rokās,
Bet tas izkūst un paliek kā ūdens dvēseles mokās..
Aiztaisu acis un redzu es tevi,
Kā gaišu un viļņotu, reibinošu tēlu.
Tik tuvu tu, tik tuvu tu –Mīla atkausēja šo brīnumu..
(27.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
