|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Paldies | | Ievietojis: ArtursM_ |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir nakts.
Visapkārt sniega sega.
Es esmu kā zieds
Sasalis domās savās.
Vēja plūsma noglāsta manu vaigu.
Es izdvešu : „ Paldies.”
Jo sajūtu tās laimes dzirksti,
Kā ūdens šalkas vasarā pie jūras manā sejā sitas.
Man viņa neatbild.
Tik klusi projām steidzas.
Pa zvaigžņoto mākoņu taku,
Un manās rokās ielīst zvaigžņu ēnas.
(25.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
