|
|
 |
|
|
|
|
| | Paldies | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir nakts.
Visapkārt sniega sega.
Es esmu kā zieds
Sasalis domās savās.
Vēja plūsma noglāsta manu vaigu.
Es izdvešu : „ Paldies.”
Jo sajūtu tās laimes dzirksti,
Kā ūdens šalkas vasarā pie jūras manā sejā sitas.
Man viņa neatbild.
Tik klusi projām steidzas.
Pa zvaigžņoto mākoņu taku,
Un manās rokās ielīst zvaigžņu ēnas. (25.12.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|