 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Laiks |
| Laiks par pagātnes lejteces krācēm Atsviež mūs kā mazus un nevainīgus bērnus Atpakaļ tagadnē,Un liek dzīvot mums šajā realitātē.. Saprotot cilvēka alkas pēc dzīves jēgas, Sāp par neizpratni un apmulsumu.. Viņu acīs ir šaubas Kā vājprātīgas pagātnes klaigas. Pagātne apvij ķermeni ar atmiņu kaudzēm Kā neprātīga čūska. Un liek mums atcerēties nevēlamo, Citreiz pat sāpīgāko dzīves pavediena plūdumu.. Laika daudzums ir asarās mērāms, Jo cik litru sāpju sirds spēj izturēt nepārrautajās vēnās? Sirds sitas arvien tālāk, Kā nepamanīdama, ka mīlestības tajā kļūst arvien mazāk.. |
| (07.01.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |